Noslēguma koncerta diriģenti

VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku Noslēguma koncerta diriģenti.

Dānija 

Ēriks Bjērns Lunds

Orhūsas kamerkora mākslinieciskais vadītājs.

Ēriks Bjērns Lunds absolvējis Jitlandes Mūzikas konservatoriju kā mūzikas pedagogs ar specializāciju diriģēšanā un dziedāšanā. Jau daudzus gadus pasniedz mūziku Orhūsas Skolotāju koledžā. Viņš ir arī pieprasīts mūzikas kursu pasniedzējs. Ēriks Bjērns Lunds ir komponējis un aranžējis mūziku amatierkoriem un ansambļiem un kopā ar sievu Kirstenu Busku bieži sacer mūziku bērnu koriem.

Igaunija

Trīna Koha

Tartu Universitātes kamerkora diriģente.

Trīna Koha vada Tartu Universitātes kamerkori jau kopš 2001.gada rudens. Šajā laikā viņa to izveidojusi par unikālu un daudzkrāsainu igauņu kora mūzikas izpildītāju. Viņas nenogurstošais un pedantisks darbs atzinīgi novērtēts vairākas reizes - kopā ar Tartu Universitātes kamerkori viņa ir ieguvusi Gada Jaunā diriģenta un Gada Diriģenta goda nosaukumus, bet korim tajā pašā gadā tika piešķirts Gada Kora goda nosaukums (šos goda nosaukumus piešķir Igaunijas Koru asociācija). Trīna Koha ir ieguvusi arī Igaunijas Mūzikas balvu un vairākas speciālbalvas kā diriģente koru konkursos Igaunijā un ārzemēs.

Trīna Koha vada arī Tartu Universitātes akadēmisko sieviešu kori un Tartu Universitātes sieviešu kora Tallinas Absolventu kori. Viņa ir arī uzticīga Igaunijas Dziesmu svētku tradīciju sargātāja: 2014.gadā bija sieviešu koru virsdiriģente un jaukto koru galvenā diriģente. 2014.gadā - arī IX Ziemeļvalstu studentu dziedātāju salidojuma Tartu galvenā diriģente un mākslinieciskā vadītāja.

 

Heli Jirgensone

Igauņu kora biedrības jauktā kora diriģente.

Heli Jirgensone (dz.1969) studējusi kordiriģēšanu G. Otsa Tallinas Mūzikas skolā un Tallinas Konservatorijā. Kopš 1992.gada viņa ir kordiriģēšanas specialitātes pasniedzēja G. Otsa Mūzikas skolā, Igauņu kora biedrības jauktā kora diriģente kopš tā dibināšanas 1993.gadā. Viņa vadījusi arī Sv.Kārļa baznīcas koncertkori (Kaarli Kiriku Kontsertkoor) un daudzus citus korus.Laika posmā no 2001.līdz 2012.gadam darbojās kā kormeistare Igaunijas Nacionālajā operā. Kopš 2012.gada Heli Jirgensone ir Igaunijas Filharmonijas kamerkora kormeistare.

Heli Jirgensone ir Igaunijas Dziesmu svētku virsdiriģente. Viņa ir bijusi Somu-igauņu Dziesmu svētku un Garīgās mūzikas festivālu mākslinieciskā vadītāja.

Islande

Gudleigirs  Viktorsons 

Gudleigirs  Viktorsons ir studējis mūziku Agireiri Mūzikas koledžā un Reikjavikas Mūzikas konservatorijā, kuru viņš pabeidza kā mūzikas pasniedzējs. Bez tam viņš ir absolvējis Reikjavīkas Dziedāšanas un vokālās mākslas akadēmiju, kā arī ieguvis maģistra grādu kordiriģēšanā Ritmiskās mūzikas izglītības fakultātē Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Orhūsā / Olborgā.

Gudleigirs  Viktorsons ir strādājis par vokālās mākslas pasniedzēju un dažādu koru - gan vīru, gan jaukto, gan jauniešu koru māksliniecisko vadītāju. Viņš ir uzstājies koncertos kā dziedātājs, diriģents un kamermūziķis gan Islandē, gan citās valstīs.

 

Lietuva

Regīna Maleckaite

Regīna Maleckaite (dz.1955) ir beigusi M. K. Čurļoņa Mākslas skolu un absolvējusi Lietuvas Valsts konservatorijas (tagad - Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmija) Kordiriģēšanas nodaļu. Pēc studijām līdz pat šim laikam viņa ir Lietuvas Radio un televīzijas Bērnu kora (tagad - LRT Viļņas Kultūras centra kora) diriģente. Kopš 1986.gada viņa vada kamerkori Sodžius. 1998.gadā R. Maleckaite kļuva par Lietuvas Dziesmu svētku virsdiriģenti un pēdējos piecos Dziesmu svētkos darbojās svētku sagatavošanas radošajā grupā. Daudzus gadus R. Maleckaite ir Koru savienības Prezidija locekle.

 

Toms Ambrozaitis

Šauļu Valsts kamerkora Polifonija mākslinieciskais vadītājs.

Toms Ambrozaitis (1979) ir studējis Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā, bet pabeidzis savas pēcdiploma studijas Klaipēdas Universitātes Mākslas fakultātē un kādu laiku strādājis Leipcigas Fēliksa Mendelsona Mūzikas un teātra akadēmijā (Vācija). No 2001.  līdz 2003.gadam viņš studējis Klaipēdas Universitātes Mākslas fakultātes maģistrantūrā. 2007.gadā pabeidzis studijas Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas aspirantūrā un ieguvis Mākslas licenciāta grādu.

Tomas Ambrozaitis strādājis Klaipēdas koncertzālē gan kā kora Aukuras kormeistars, gan kā kamerorķestra kapelmeistars, Pluņģes Sv.Jāņa Kristītāja baznīcā - kā ērģelnieks un kora kormeistars, kā Kordiriģēšanas nodaļas pasniedzējs Klaipēdas Staša Šimkus konservatorijā un kā stīgu orķestra vadītājs Klaipēdas Eduarda Balša mākslas ģimnāzijā.

2007.gadā viņš tika ievēlēts par Lietuvas Dziesmu svētku diriģentu,  2009. gadā bija virsdiriģents Tūkstošgades Dziesmu svētkos „Gadsimtu mirdzums” (Glee of the Centuries). 2008.gadā - tika apbalvots ar Kretingas rajona pašvaldības Kultūras balvu.

2012.gadā T.Ambrozaitis debitēja Klaipēdas Valsts Muzikālā teātra koncertā, kas bija veltīts Eduarda Kaniava jubilejai; tur viņš arī iestudēja un diriģēja mūziklu „Sapņi par Brodveju” . Kopš 2012.gada viņš pilda arī Klaipēdas Zēnu un jauniešu kora Gintarėlis mākslinieciskā vadītāja un diriģenta pienākumus.

 

Norvēģija

Ketils Jūle Bjērnstads Belsoss

Kora Collegium Vocale diriģents.

Kopš 2010.gada koris dzied diriģenta Ketils J.B. Belsos vadībā. Viņš  ir studējis diriģēšanu Norvēģijas Mūzikas akadēmijā pie Grētes Pēdešenas un Tūres Ērika Mūna,  Hēdmarkas Augstskolā  ieguvis arī augstāko izglītību kora pedagoģijā.

Papildus darbam ar kori Collegium Vocale, Ketils Belsos diriģē arī Kongsvingeres jaukto kori. Šobrīd viņš ir Norvēģijas koru asociācijas Songnas un Fjūranes apgabala diriģentu un koru inspektors.

 

Kore Hankens

Kore Hankens ir ieguvis maģistra grādu baznīcas mūzikā Oslo Mūzikas konservatorijā, Norvēģijā. Turklāt viņam ir arī ērģelnieka kvalifikācija, bet kordiriģēšanu viņš mācījies Dānijā, Zviedrijā un ASV. Viņa karjera ilgst jau gandrīz četrus gadu desmitus. Tā sākās kā ērģelniekam Olesundā. Pēc tam viņš kļuva par pilsētas mūzikas skolas direktoru. No 1987. līdz 2000.gadam Hankens pasniedza kordiriģēšanu Oslo Universitātes Mūzikas un teātra institūtā un vēlāk strādāja par pasniedzēju Oslo Mūzikas Akadēmijā. Laika posmā no 1991. līdz  2009.gadam Kore Hankens bija Norvēģijas koru asociācijas ģenerālsekretārs.

Oslo Universitātē viņš kļuva par kora Schola Cantorum diriģentu, kora, kura koncerti nesuši tam starptautisku atzinību visā Rietumeiropā, Baltijas valstīs, Ziemeļvalstīs, Dienvidāfrikā un Japānā. 1998.gadā Norvēģijas Ārlietu departaments korim uzticēja pārstāvēt Norvēģiju pirmsolimpiskajā kultūras programmā Japānā.

Kore Hankens ir ļoti pieprasīts kā viesdiriģents un žūrijas loceklis nacionālos un starptautiskos koru konkursos. Viņš bija žūrijā pirmajā Koru olimpiādē, kas notika Lincā, Austrijā 2000.gadā un Pasaules koru olimpiādē Ķīnā 2006.gadā. Viņš ir arī labi pazīstams kora diriģēšana speciālists un ir vadījis diriģēšanas meistarklases Ziemeļvalstu, Igaunijas, Latvijas, Japānas, Dienvidāfrikas, Taivānas un ASV universitātēs un akadēmijās.

Par ieguldījumu kora dziedāšanas attīstībā Austrumu Ragā un Dienvidāfrikā 1999. gadā viņam tika piešķirts Port Elizabeth Universitātes goda profesora nosaukums (Nelsona Mandelas Metropolitēna Universitāte).

Kopš 2007.gada Kore Hankens vada un pārrauga Praktiskās kordiriģēšanas maģistrantūras studijas Stellenbosch Universitātē, Dienvidāfrikā. No 2009. Līdz 2015.gadam viņš bija Kordiriģēšanas profesors Stellenbosch Universitātē.

 

Somija 

Pāvo Hieki

Pāvo Hieki (dz.1981.g.) ir profesionāls diriģents un mūzikas maģistrs, kas 1987.gadā uzsāka studijas Espo Mūzikas institūtā, apgūstot čella un klavierspēli. Laikā no 1989. līdz 1994.gadam viņš bija kora Tapiola Choir dziedātājs. No 2000. līdz 2013.gadam viņš bija viens no  ansambļa EMO Ensemble dibinātājiem, kā arī šī ansambļa tenoru grupas vadītājs. 2010.gadā Pāvo Hieki absolvēja Sibeliusa Akadēmiju, iegūstot Mūzikas bakalaura grādu Mūzikas izglītības programmā, bet 2012.gadā teicami nokārtoja A-līmeņa eksāmenu kordiriģēšanā. 2013.gadā Hieki absolvēja Sibeliusa Akadēmijas Kordiriģēšanas klasi.

Pāvo Hieki ir ansambļa Ahjo Ensemble mākslinieciskais vadītājs kopš tā dibināšanas 2013.gadā. Viņš ir arī jauktā kora Lain Huuto (starptautiskā Canta al Mar festivāla Barselonā uzvarētājs, 2014) un vīru kora Laulajat diriģents. Papildus kordiriģēšanai viņš individuāli darbojas arī kā ārštata dziedātājs un mākslinieciskais producents. Kopš 2010.gada viņš strādāja par Somu Kordiriģentu asociācijas (FCDA) sekretāru, un 2015.gadā uzsāka darbu kā Somu Vīru koru asociācijas  (SMKL) mākslinieciskais vadītājs.

 

Kari Turunens

Kari Turunens ieguvis muzikālo izglītību Helsinku Universitātē un Sibēliusa Akadēmijā, kur studējis kordiriģēšanu pie Mati Hieki. Viņam ir Helsinku Mākslas Universitātes doktora grāds senās mūzikas izpildījuma praktiskajā pielietojumā.

Kari Turunens ir piecu koru un ansambļu mākslinieciskais vadītājs: vīru kora Akademiska Sångföreningen, kamerkora Kampin Laulu , Somu luterāņu baznīcas kantoru kora Chorus Cantorum Finlandiae , kā arī vīru kameransambļu  Ensemble Petraloysio  un Spira Ensemble . Viņš ir arī vokālā ansambļa Lumen Valo dalībnieks - ansambļa, kas ir viens no virzītājspēkiem somu senās mūzikas saglabāšanā un popularizēšanā.

Pirms Dr.Turunens pievērsās diriģēšanai un mākslas zinātnei, viņš no 2001. līdz 2011.gadam pasniedza kordiriģēšanu Tamperes Lietišķo zinātņu universitātes Mūzikas skolā. Viņš regulāri darbojas kā kora kursu pasniedzējs, konkursu žūrijas komisiju loceklis un praktiķis. Kari Turunens ir arī Somijas Koru māksliniecisko vadītāju asociācijas priekšsēdētājs. 2008.gadā viņš saņēma Somijas Gada kordiriģenta goda nosaukumu.

 

Zviedrija

Helene Stureborja

Helene Stureborja (dz. 1964.gadā) studējusi baznīcas mūziku Ersta Skondala augstskolā un Karaliskajā Mūzikas koledžā Stokholmā , kur 1989.gadā ieguva ērģelnieces specialitāti, bet 1993.gadā - diplomu kordiriģēšanā.

1990.gadā Stureborja paralēli saviem daudzajiem ērģelnieces pienākumiem uzsāka darbu kā mūzikas skolotāja Stokholmas Mūzikas ģimnāzijā.1994.gadā -  kļuva par Stokholmas Karaliskās Tehniskās Universitātes Karaliskā Tehnologu kora diriģenti un palika šajā amatā līdz 2002.gada ziemai. 

Kopš 1996.gada Helene Stureborja strādā kā diriģēšanas skolotāja Karaliskajā Mūzikas koledžā. 2002.gada rudenī viņa kļuva par Stokholmas Mūzikas augstskolas kamerkora diriģenti. Koris ir perspektīvs augsta līmeņa jauniešu koris, ar kuru Helene guvusi lielus panākumus vairākos konkursos. 2013.gadā tas uzvarēja Starptautiskajā kamerkoru konkursā  Mariborā, Slovēnijā un tādējādi kvalificējās Eiropas Grand Prix (European Grand Prix) 2014.gadā Debrecenā, Ungārijā. 2011.gada rudenī tika nodibināts jauns ansamblis ar nosaukumu Helenes Stureborjas kamerkoris. Kopš 2014.gada viņa ir Zviedrijas Izpildītājmākslas aģentūras Mākslinieciskās padomes locekle.

 

Latvija

Mārtiņš Klišāns

Mārtiņš Klišāns (1967) pirmo profesionālo muzikālo izglītību ieguvis, dziedot Emīla Dārziņa mūzikas skolas zēnu korī un beidzot kordiriģēšanas klasi Emīla  Dārziņa mūzikas vidusskolā. Turpinājis studijas Latvijas Mūzikas akadēmijā, beidzis kordiriģēšanas klasi pie profesora Imanta Kokara.

Studiju laikā kā dziedātājs piedalījies Štutgartes Baha akadēmijas meistarklasēs. 1999. gadā papildinājis zināšanas Prinstonā, ASV, pasaules kordiriģentu konferencē. 2000. gadā Ročesterā, ASV kopā ar Rīgas Doma zēnu kori vadījis bērnu koru diriģentu semināru.

No 1989. līdz 1992. gadam - Latvijas Universitātes kora  Juventus diriģents. Tāpat vairākus gadus diriģējis daudzu starptautisko konkursu laureātu - kamerkori Sacrum.

Kā vokālists darbojies Rīgas vokālajā grupā un piedalījies vairākos baroka operu un oratoriju uzvedumos, dziedot tenora partiju.
XXIV un XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, jaukto koru Valmiera un Vaidelote, kā arī Rīgas Doma zēnu kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents, Rīgas pilsētas koru virsdiriģenta asistents, Cēsu koru apriņķa virsdiriģents.

 

Mārtiņš Ozoliņš

Mārtiņš Ozoliņš (1974) ir Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Orķestra diriģēšanas katedras vadītājs.

Absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas (prof. Edgara Račevska klase) un Simfoniskā orķestra diriģēšanas (prof. Imanta Rešņa klase) nodaļas. Piedalījies meistarklasēs pie Vasilija Sinaiska Sanktpēterburgā, pie Helmuta Rillinga Baha akadēmijā Vācijā un Ģintara Rinkeviča Lietuvā. Mārtiņš Ozoliņš ir Latvijas Nacionālās operas diriģents kopš 2005. gada.

XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, jauktā kora „Sonore” mākslinieciskais vadītājs un diriģents.

Mārtiņš Ozoliņš ir prestižā Jormas Panulas IV starptautiskā diriģentu konkursa (2009), kā arī vairāku citu starptautisku konkursu laureāts. Sadarbojies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Lietuvas Valsts simfonisko orķestri, Leipcigas Gewandhaus orķestri, Liepājas Simfonisko orķestri, Kauņas simfonisko orķestri. Iestudējis operas un baleta izrādes Tamperē (Somija), Triestē (Itālija), Katānijā (Itālija). Mārtiņš Ozoliņš koncertējis un piedalījies viesizrādēs Maskavā (Krievija), Mehiko (Meksikā), Tamperē (Somija), Triestē (Itālija), Katānija (Itālijā), Maskatā (Omānā), Leipcigā (Vācija), Gdaņskā (Polijā) u.c.

 

Romāns Vanags

VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs.

Romāns Vanags (1960) absolvējis Emīla Dārziņa speciālo mūzikas skolu un Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas (šobrīd – Latvijas Mūzikas akadēmijas) Kora un orķestra diriģēšanas nodaļu, iegūstot diplomus kora diriģēšanā un mūzikas pedagoģijā. Apguvis arī simfoniskā orķestra diriģēšanu. 2003. gadā ieguvis profesionālā maģistra grādu mūzikā. Romāna Vanaga profesionālās aktivitātes saistītas ar diriģēšanu un pedagoģiju. No 1984. līdz 2004.gadam viņš bijis skolotāju kora Vanema galvenais diriģents; kopš 1990.gada - Latvijas Universitātes sieviešu kora Minjona mākslinieciskais vadītājs; no 1987.gada - Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas zēnu kora galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs un no 1990. līdz 1993. gadam -strādājis ar Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas simfonisko orķestri. No 1987.gada Romāns Vanags pasniedz kora diriģēšanu un vada kori Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Kopš 2005.gada viņš ir Diriģēšanas katedras vadītājs un akadēmijas asociētais profesors.

 

Vairāk par noslēguma koncertu ŠEIT 

Birkas

Diriģenti Noslēguma koncerta Mežaparks